2007. gads

2007. (MMVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	1990 – 1999 2000 – 2009 2010 – 2019
Gadi:	2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

2007. gada citi notikumi

Latvija

Laikapstākļi Latvijā

Sports

2007. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	2007 MMVII
Ab urbe condita	2760
Armēņu kalendārs	1456 ԹՎ ՌՆԾԶ
Asīriešu kalendārs	6757
Bahāju kalendārs	163—164
Bengāliešu kalendārs	1414
Berberu kalendārs	2957
Budistu kalendārs	2551
Birmiešu kalendārs	1369
Bizantiešu kalendārs	7515—7516
Ķīniešu kalendārs	丙戌年 (Uguns suns) 4703 vai 4643     — līdz — 丁亥年 (Uguns cūka) 4704 vai 4644
Koptu kalendārs	1723—1724
Etiopu kalendārs	1999—2000
Ebreju kalendārs	5767—5768
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2063—2064
- Shaka Samvat	1929—1930
- Kali Juga	5108—5109
Holocēna kalendārs	12007
Igbo kalendārs	1007—1008
Irānas kalendārs	1385—1386
Islāma kalendārs	1427—1428
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4340
UNIX laiks	1167609600—1199145599

Šis gads ir:

• Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);
• Starptautiskais heliofizikas gads;
• Delfīna gads;
• Kodoldzinēja gads
• Pēc ķīniešu kalendāra suņa gads līdz 17. februārim, ko 18. februārī nomaina cūkas gads.

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris:
  • Bulgārija un Rumānija tika uzņemta Eiropas Savienībā.
  • Slovēnijā ieviests eiro, aizstājot tolāru.
  • Bans Kimūns kļuva par ANO ģenerālsekretāru, nomainot Kofi Ananu.
  • Angola iestājās OPEC.
  • Somālijas karš: karotāji no Musulmaņu savienības pameta viņu cietoksni Kisimajo un bēga uz Kenijas robežu.
• 2. janvāris — Gibraltārā stājās spēkā jaunā konstitūcija.
• 4. janvāris — Nensija Pelosi kļuva par pirmo sievieti spīkeri ASV.
• 7. janvāris — Staņislavs Velguss, jaunieceltais Varšavas arhibīskaps, atkāpās no amata pēc tam, kad tika atklāta viņa sadarbība ar slepenajiem dienestiem komunistiskā režīma laikā.
• 8. janvāris:
  • Daniels Ortega tika ievēlēts uz otru termiņu par Nikaragvas prezidentu.
  • Krievijas naftas piegāde Polijai, Vācijai un Ukrainai tika pazemināta sakarā ar Krievijas un Baltkrievijas strīda saasināšanos; tā tika atjaunota pēc 3 dienām.
• 9. janvāris — Stīvs Džobss pirmo reizi publiski prezentē iPhone.
• 10. janvāris — ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja par plāniem izvietot 21 500 papildu karaspēku Irākā.
• 11. janvāris:
  • Vjetnamu uzņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijā kā 150. locekli.
  • Ķīna izmēģināja ballistiskās raķetes.
• 13. janvāris — grieķu kuģis "Server" avarēja pie Norvēģijas krastiem, jūrā izplūda aptuveni 200 tonnas naftas.
• 14. janvāris — Starptautiskais Sarkanais Krusts un Sarkanā Pusmēness Kustība oficiāli pārņēma Sarkanā Kristāla nereliģiozo emblēmu no ārzemju operācijām.
• 17. janvāris — orkāna stipruma vētra Kirils nogalināja vismaz 40 cilvēkus Rietumeiropā.
• 18. janvāris — Maknota komēta, spožākā komēta, kas parādījusies pēdējo 40 gadu laikā, bija redzama Zemes Dienvidu puslodē.
• 24. janvāris — Izraēlas tieslietu ministrija paziņo, ka prezidents Mošē Kacavs tiks tiesāts par izvarošanu un spēka izmantošanu; nākamajā dienā viņš atkāpās no amata.
• 25. janvāris — Gambijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. janvāris — Microsoft laida klajā Windows Vista un Microsoft Office 2007.
• 31. janvāris — Venecuēlas Nacionālā Asambleja izdeva dekrētu par varas piešķiršanu uz vēl 18 mēnešiem prezidentam Hugo Čavesam.

Februāris

• 2. februāris:
  • Ķīnas prezidents Hu Dzintaoi parakstīja ekonomiskus darījumus ar Sudānu.
  • Somālijas karš: 8 cilvēki gāja bojā mīnu uzbrukumā Somālijas galvaspilsētā Mogadīšo.
• 3. februāris:
  • Nāvējošais H5N1 vīruss (putnu gripa) tika atklāts Anglijas grāfistē Safolkā.
  • Indonēzijā pēc El Ninjo plosīšanās tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis.
  • Automašīnas sprādzienā pārpildītā Bagdādes tirgū bojā gāja vismaz 135 cilvēki, bet 339 tika ievainoti.
• 11. februāris — nacionālajā referendumā Portugālē tika legalizēti aborti.
• 13. februāris — Taivānā opozīcijas līderis Ma Jings atkāpās no priekšsēdētāja amata Kuomintangu partijā vēlāk viņam izvirza apsūdzību par naudas piesavināšanos.
• 19. februāris — Ziemeļkoreja piekrita pārtraukt savu kodolprogrammu apmaiņā pret naftu.
• 22. februāris — Alsungas novadā, "Reģu pansionāta" ugunsgrēkā bojā gāja 26 cilvēki.
• 25. februāris — notika 79. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
• 26. februāris — starptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu Srebrenicā.

Marts

• 1. marts:
  • Parīzē atklāts Starptautiskais polārais gads, piešķirot 1,5 miljardus USD Arktikas un Antarktikas izpētei;
  • Airbus paziņoja, ka pārtrauks darbu pie A380F kravas lidmašīnas izstrādes;
  • ASV dienvidaustrumu štatos 31 tornādo prasīja 30 cilvēku dzīvības un daļēji izpostīja Enterpraisas pilsētu Alabamas štatā.
• 4. marts:
  • Parlamenta vēlēšanas Igaunijā, kurās pirmo reizi bija iespējams balsot arī elektroniskā veidā;
  • Parlamenta vēlēšanas Abhāzijā.
• 5. marts — Pekinā sākās Nacionālais tautas kongress, kas turpinājās līdz 15. martam.
• 6. marts — ASV sasniegts rekords džekpota loterijā — 370 miljoni USD.
• 7. marts — Ziemeļīrijas asamblejas vēlēšanas.
• 12. marts — Alans Džonsons, BBC žurnālists pazuda Gazā, Palestīnā.
• 17. marts — Bagdādē, hlora bumbas sprādziens ievainoja simtiem cilvēku.
• 19. marts — ogļu raktuvēs Kemerovas apgabalā, Krievijā, metāna eksplozijā bojā gāja 108 cilvēki.
• 25. marts — Berlīnē, 27 Eiropas ministri atzīmēja 50 gadadienu kopš ir noslēgts Romas līgums.
• 26. marts — Kanādas provincē Kvebekā Nacionālās Asamblejas vēlēšanās uzvarēja Liberāļu partija;
  • 6,9 ballu stipra zemestrīce Japānā, Išikavas provincē, dzīvību zaudēja 1 cilvēks, ievainoti vismaz 193 cilvēki.
• 27. marts:
  • Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs Maskavā Krievijas valdības ēkā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
  • par Mjanmas (Birmas) galvaspilsētu oficiāli kļuva Nepjido.
• 31. marts:
  • Sidnejā, Austrālijā, cilvēki uz stundu izslēdza elektrību, lai pievērstu uzmanību globālajām klimata pārmaiņām.
  • Beninā notika parlamenta vēlēšanas.

Aprīlis

• 2. aprīlis:
  • Stājās spēkā smēķēšanas aizliegums slēgtās telpās Velsā.
  • Zālamanu salas satricināja 8,1 balli spēcīga zemestrīce, un pēc tam salas skāra arī cunami.
• 3. aprīlis — Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu.
• 4. aprīlis — NATO un Afganistānas bruņotie spēki pārņēma Taliban pārvaldīto Helmandas provinci.
• 5. aprīlis — grieķu kruīza kuģis M/S Diamond uztriecās uz rifa netālu no Santorīnī salas.
• 11. aprīlis — Al-Qaida uzņēmās atbildību par diviem sprādzieniem Alžīrā, kuros bojā gāja 33 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti.
• 14. aprīlis:
  • Bijušais šaha čempions Garijs Kasparovs aizturēts Maskavā par piedalīšanos aizliegtā gājienā;
  • Nepierasts temperatūras paaugstinājums visā Eiropā, netālu no Frankfurtes, Vācijā, sasniedzot pat gandrīz 30 °C.
• 16. aprīlis — studentu pilsētiņā Virdžīnijā, ASV, notika apšaude, kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, un pēc incidenta vainīgais pats nošāvās.
• 21. aprīlis — Nigērijā notiek prezidenta vēlēšanas.
• 22. aprīlis — Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 24. aprīlis — Mehiko legalizēti aborti.
• 26. aprīlis — Bronzas nakts: Tallinā, Igaunijā notika "Bronzas kareivja" statujas demontāža un padomju karavīru apbedījumu ekshumācija. Krievvalodīgie iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja plašas protesta akcijas, kas pārauga masu nekārtībās.
• 27. aprīlis — Turcijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kuras rezultātus anulēja Konstitucionālā tiesa.

Maijs

• 4. maijs — tornādo izpostīja Grīnsberijas pilsētu Kannzasas štatā, ASV, bojā gāja vismaz 12 cilvēku.
• 5. maijs — Kenya Airways lidmašīna KQ 507 avarēja Kamerūnā, bojā gāja 114 cilvēki.
• 6. maijs:
  • Nikolā Sarkozī tika ievēlēts par Francijas prezidentu.
  • Burkinafaso notika parlamenta vēlēšanas.
• 8. maijs — Ziemeļīrijā atjaunota vietējā pašpārvalde ar protestantu pārstāvi Aienu Peisliju kā premjerministru.
• 10. maijs — Tonijs Blērs paziņoja, ka 27. jūnijā atkāpsies no Apvienotās Karalistes premjerministra amata.
• 14. maijs — Filipīnās notika senatoru vēlēšanas.
• 12. maijs — Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 16. maijs — Nikolā Sarkozī sāka pildīt Francijas Republikas prezidenta pienākumus.
• 17. maijs:
  • Latvijas Saeima ratificēja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
  • Alekss Salmonds oficiāli kļuva par pirmo Skotijas premjerministru.
  • Krievijas Ortodoksālā baznīca ārzemēs un Maskavas patriarhs apvienojās pēc 8 gadu šķelšanās.
• 20. maijs — sadursmes Libānas galvaspilsētā Tripolē pārauga par Libānas konfliktu.
• 23. maijs — ogļraktuvē Krievijas pilsētā Novokuzņeckā gāja bojā 38 cilvēki.
• 24. maijs — Īrijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 28. maijs — Rijo Mori tika kronēta par jauno Mis Universe 2007.
• 31. maijs — Valdis Zatlers tika ievēlēts par Latvijas prezidentu.

Jūnijs

• 5. jūnijs — vilciena avārija netālu no Kerangas Viktorijā, Austrālijā, 12 cilvēki gāja bojā un 23 ievainoti.
• 6.-8. jūnijs — 33. Lielā astotnieka samits Hailigendamā, Vācijā.
• 8. jūnijs — Space Shuttle Atlantis ekspedīcijaa STS-117 starts.
• 24. jūnijs — Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanas.
• 27. jūnijs — Tonijs Blērs atstāja Apvienotās Karalistes premjerministra amatu, viņa vietā par premjerministru kļuva Gordons Brauns.
• 28. jūnijs — Grieķijas gadsimta lielākais karstuma vilnis izraisīja vairāk kā 200 mežu ugunsgrēku, dzīvību zaudēja vismaz 11 cilvēki.
• 29. jūnijs — Apvienotās Karalistes policija atrada un neitralizēja Londonas centrā paslēptu bumbu.
• 29. jūnijs — Apple Inc. pārdošanā ASV izlaida mobilo telefonu iPhone.
• 30. jūnijs:
  • Glāzgovas starptautiskās lidostas galvenā termināļa ieejā ietriecās terorista vadīts apvidus auto, izraisot ugunsgrēku.
  • Austrumtimorā notika parlamenta vēlēšanas.

Jūlijs

• 1. jūlijs:
  • Austrijā tika mainīts balsstiesīgo iedzīvotāju vecums no 18 uz 16 gadiem.
  • Portugāle kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti pēc Vācijas.
  • Austrālijā, Viktorijā un Jaundienvidvelsā aizliedza smēķēt klubos.
  • Vemblija stadionā notika Velsas princesei Diānai veltīts atceres koncerts.
• 3. jūlijs — Sudānā notika plūdi, kas bija postošākie visā Sudānas vēsturē.
• 7. jūlijs — Live Earth akcijā visā pasaulē notika 9 koncerti, lai pievērstu cilvēku uzmanību globālajai sasilšanai.
• 8. jūlijs — Boeing prezentēja Boeing 787.
• 9. jūlijs — Argentīnas neatkarības dienā, Buenosairesā uzsniga sniegs, kas pēdējoreiz tika novērots gandrīz pirms 100 gadiem.
• 16. jūlijs — Apvienotā Karaliste no valsts izraidīja Krievijas diplomātu, atbildot uz Krievijas nevēlēšanos izdot Andreju Lugovoju, kas tika turēts aizdomās par Aleksandra Ļitviņenko slepkavību.
• 18. jūlijs — Nelsons Mandela sapulcināja pasaules līderu grupu, lai spriestu par pasaules problēmām.
• 19. jūlijs — 72 gadus vecā Pratibha Patila kļuva par pirmo sievieti Indijas prezidenti.
• 22. jūlijs — Turcijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 24. jūlijs — par Albānijas prezidentu kļuva Bamirs Topi.
• 29. jūlijs — Japānā notika koalīcijas vēlēšanas.
• 30. jūlijs — Apvienotās Karalistes jaunais premjerministrs Gordons Brauns devās savā pirmajā vizītē uz ASV.

Augusts

• 3. augusts — DaimlerChrysler pārdeva Chrysler investīciju uzņēmumam Cerberus Capital Management.
• 4. augusts:
  • Slovēnijā stājās spēkā aizliegums smēķēt publiskās vietās;
  • ASV palaista Marsa zonde Phoenix.
• 6. augusts — sabrūkot raktuvēm Jūtas štatā, ASV tika iesprostoti 6 cilvēki, kurus neizdevās izglābt.
• 8. augusts — palaists daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Endeavour misijā STS-118.
• 14. augusts — vairākos teroristu pašnāvnieku izraisītajos sprādzienos Irākas ziemeļos bojā gāja 572 cilvēki.
• 15. augusts — Peru skāra 8 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 512 un ievainoti vairāk nekā pusotra tūkstoša cilvēku.
• 21. augusts — viesuļvētra Dīns kā 5. kategorijas viesuļvētra sasniedza Jukatanas pussalu Meksikā.
• 25. augusts — divu bumbu sprādzienos Haidarābādu Indijā dzīvību zaudēja 44 cilvēki.
• 27. augusts — notika pilnīgs, centrālais Mēness aptumsums, kas ilga nedaudz vairāk par 90 minūtēm.
• 28. augusts — Abdullahs Gils (Abdullah Gül) tika ievēlēts par 11. Turcijas prezidentu.

Septembris

• 1. septembris — Somijā visa analogā televīzija tika pārcelta uz digitālo apraidi.
• 3. septembris — Jamaikā notika vispārējās vēlēšanas.
• 4. septembris — Nikaragvas ziemeļaustrumu krastus sasniedza 5. kategorijas viesuļvētra Fēlikss.
• 11. septembris — Krievijā tika izmēģināta pasaulē jaudīgākā vakuuma bumba
• 12. septembris:
  • Atkāpās Japānas premjerministrs Šindzo Abe, atkāpšanās stājas spēkā 19. septembrī;
  • Atkāpās Krievijas premjerministrs Mihails Fratkovs un viņa vadītais ministru kabinets;
• 12. — 13. septembris — Indonēzijas Sumatras salas piekrasti satricināja spēcīgu zemestrīču sērija (6,1—8,2 balles).
• 13. septembris — par pasaules augstāko celtni kļuva Dubaijas tornis.
• 14. septembris — par Krievijas premjerministru kļuva Viktors Zubkovs pēc Domes balsojuma.
• 16. septembris:
  • Parlamenta vēlēšanas Grieķijā.
  • Taizemē avarēja pasažieru lidmašīna, 89 cilvēki gāja bojā.

Protesti Mjanmā

.

• 17. septembris — par Sjerraleones prezidentu tika iecelts Ernests Bai Koroma.
• 22. septembris — Mjanmā sākās budistu mūku demonstrācijas pret militāro valdību, kas pēc dažām dienām pārauga vairāku desmitu tūkstošu iedzīvotāju protestos.
• 26. septembris — Japānas imperators Akihito formāli apstiprināja Jasuo Fukudu par 91. Japānas premjerministru.
• 30. septembris:
  • Ukrainā norisinājās parlamenta ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad prezidents Viktors Juščenko atlaida parlamentu.
  • Kamerūnā notika parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

• 1. oktobris — Anglijā un Velsā minimālais vecums, lai varētu iegādāties tabakas izstrādājumus tika pacelts no 16 uz 18.
• 2. oktobris — sākās otrais Korejas samits. Dienvidkorejas prezidents Ro Mu Hjuns un Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čen Irs tikās Phenjanā.
• 3. oktobris — Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja Latvijas Saeimas un Krievijas Domes ratificēto robežlīgumu.
• 6. oktobris — prezidenta vēlēšanas Pakistānā.
• 11. oktobris — Klīvlendā, Ohaio štatā, skolas apšaudē tika nogalināts viens cilvēks, ievainoti pieci.
• 15. oktobris — pirmais Airbus A380 tika piegādāts Singapore Airlines.
• 17. oktobris — Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
• 18. oktobris — pēc astoņiem trimdā pavadītiem gadiem, bijusī Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto atgriezās dzimtenē. Vēlāk, tajā pašā dienā, sprāga vairākas bumbas netālu no Bhuto konvoja; gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku.

Mežu ugunsgrēki Santaklaritā, Kalifornijā

• 20. oktobris — Kalifornijā, ASV meža ugunsgrēku rezultātā tika evakuēti vairāk nekā 1 miljons cilvēku, iznīcinātas vairāk nekā 1600 ēku.
• 21. oktobris:
  • Parlamenta vēlēšanas Polijā, Donalda Tuska vadītā liberālā partija Pilsoniskā platforma ieguva visvairāk balsu;
  • Parlamenta vēlēšanas Šveicē;
  • Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Slovēnijā;
  • 2007. gada F1 sezona noslēdzās Interlagušas trasē, uzvaru gan sacīkstē, gan čempionātā izcīnīja Kimi Reikenens.
• 25. oktobris — pirmais Airbus A380 lidojums ar pasažieriem, ko veica Singapore Airlines.
• 28. oktobris — Argentīnas prezidenta un parlamenta vēlēšanas; par Argentīnas pirmo prezidenti sievieti kļuva Kristina Fernandesa Kirhnere (Cristina Fernández de Kirchner).
• 31. oktobris — bumbas sprādzienā autobusā Toljati, Krievijā bojā gāja astoņi un ievainoti vairāk nekā piecdesmit cilvēki.

Novembris

• 2. novembris — vairāk nekā 100 000 Gruzijas opozīcijas partiju atbalstītāju pulcējās Tbilisi centrā, paužot protestu pret Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili un pieprasot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
• 3. novembris — Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs izziņoja ārkārtas stāvokli valstī.
• 6. novembris — ASV štatos Kentuki, Misisipi, Ņūdžersijā un Virdžīnijā notika likumdošanas vēlēšanas; Kentuki un Misisipi štatos notika gubernatora vēlēšanas.
• 7. novembris:
  • Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izsludināja ārkārtas stāvokli valstī;
  • Jokelas skolas apšaudē Jokelas vidusskolā Somijā nogalināti 9 cilvēki.
• 9. novembris — par Polijas premjerministru kļuva Donalds Tusks.
• 11. novembris — Slovēnijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā Danilo Turks uzvarēja ar 68,26%.
• 13. novembris — Dānijā notika parlamenta vēlēšanas. Premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens tika ievēlēts uz trešo termiņu.
• 14. novembris — 7,7 balles stipra zemestrīce Čīlē.
• 16. novembris — par Polijas premjerministru tika iecelts Donalds Tusks.
• 17. novembris — Kosovas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Hašima Tači vadīta partija.
• 22. novembris — Vladimirs Gurgenidze tiek ievēlēts par 17. Gruzijas premjerministru.
• 24. novembris — Austrālijas Leiboristu partija Kevina Rada vadībā uzvarēja federālajās vēlēšanās Austrālijā.
• 25. novembris:
  • Rumānijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
  • Horvātijā notika parlamenta vēlēšanas.
  • Gruzijas parlaments pieņēma prezidenta Mihaila Saakašvili demisiju.
• 29. novembris — Filipīnas bruņotie spēki izveidoja aplenkumu Manilas pussalā.

Decembris

• 2. decembris — Vienotā Krievija uzvarēja parlamenta vēlēšanās Krievijā.
• 8. decembris — Lisabonā notika Eiropas Savienības un Āfrikas samits.
• 10. decembris:
  • britu rokgrupa Led Zeppelin sniedza atkalapvienošanās koncertu O2 Arēnā, Londonā, pulcējot ap 20 000 cilvēku.
  • par Argentīnas prezidenti kļuva Kristina Fernandesa de Kiršnere.
• 11. decembris — Alžīrā notika divu bumbas eksplozijas.
• 12. decembris — Šveicē notika parlamenta vēlēšanas.
• 13. decembris — Eiropas Savienības dalībvalstu līderi Lisabonā noslēdza Lisabonas līgumu.
• 15. decembris — Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs atcēla ārkārtas stāvokli Pakistānā.
• 16. decembris — Kirgizstānā notiek parlamenta vēlēšanas, tajās uzvarēja Ak Žol partija.
• 18. decembris:
  • Jūlija Timošenko kļuva par Ukrainas premjerministri.
  • Džakobu Zumu ievēlēja par prezidentu Āfrikas Starptautiskajā kongresā DĀR.
• 19. decembris — Dienvidkorejā notika prezidenta vēlēšanas.
• 21. decembris — Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija parakstīja Šengenas līgumu.
• 23. decembris:
  • Taizemē notika vispārējās vēlēšanas.
  • Uzbekistānā notika prezidenta vēlēšanas.
• 24. decembris — tika paziņots, ka Nepālas 240 gadus ilgusī monarhija tiks likvidēta 2008. gadā, un tiks ieviesta republika.
• 27. decembris:
  • Terorista-pašnāvnieka uzbrukumā Pakistānā gāja bojā bijusī valsts premjerministre Benazira Bhuto.
  • Kenijā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
• 30. decembris — par Pakistānas premjerministru kļuva Asifs Ali Zardari.

Visu gadu

• Afganistānas karš
• Dārfūras konflikts
• Irākas karš
• Izraēlas — Palestīnas konflikts

Miruši

Kurts Vonnegūts

Boriss Jeļcins

Ingmars Bergmans

Mikelandželo Antonioni

Janvāris

• 11. janvāris — Roberts Antons Vilsons (Robert Anton Wilson), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
• 14. janvāris — Darlīna Konlija, ASV aktrise (dzimusi 1934. gadā)
• 23. janvāris — Rišards Kapusciņskis (Ryszard Kapuściński), poļu žurnālists (dzimis 1932. gadā)
• 30. janvāris — Sidnijs Šeldons, ASV rakstnieks (dzimis 1917. gadā)

Februāris

• 8. februāris — Anna Nikola Smita, ASV modele un aktrise (dzimusi 1967. gadā)
• 17. februāris — Jurga Ivanauskaite, Lietuvas rakstniece (dzimusi 1961. gadā)

Marts

• 6. marts — Žans Bodrijārs, Francijas filozofs (dzimis 1929. gadā)
• 15. marts — Vītauts Ķernaģis (Vytautas Kernagis), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (dzimis 1951. gadā)
• 17. marts — Džons Bekuss (John Backus), ASV datorzinātnieks (dzimis 1924. gadā)
• 23. marts — Pols Koens (Paul Cohen), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1934. gadā)

Aprīlis

• 11. aprīlis — Kurts Vonnegūts (Kurt Vonnegut), ASV rakstnieks (dzimis 1922. gadā)
• 23. aprīlis — Boriss Jeļcins, Krievijas prezidents (dzimis 1931. gadā)
• 25. aprīlis — Alans Bols (Alan Ball), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
• 27. aprīlis — Mstislavs Rostropovičs (Мстислав Ростропович), krievu čellists un diriģents (dzimis 1927. gadā)

Maijs

• 3. maijs — Volters Širra (Walter Marty Schirra), ASV astronauts (dzimis 1923. gadā)
• 28. maijs — Deivids Leins (David Lane), ASV balto nacionālistu līderis (dzimis 1938. gadā)

Jūnijs

• 8. jūnijs — Ričards Rortijs (Richard Rorty), ASV filozofs (dzimis 1931. gadā)

Jūlijs

• 30. jūlijs:
  • Ingmars Bergmans (Ingmar Bergman), Zviedrijas kinorežisors (dzimis 1918. gadā)
  • Mikelandželo Antonioni (Michelangelo Antonioni), itāļu kinorežisors (dzimis 1912. gadā)

Augusts

• 5. augusts — Žans Marī Listižē (Jean-Marie Lustiger), franču katoļu garīdznieks (dzimis 1926. gadā)
• 28. augusts — Antonio Puerta, spāņu futbolists (dzimis 1984. gadā)

Septembris

Lučāno Pavaroti

Džeina Vaimena

• 6. septembris — Lučāno Pavaroti, itāļu operdziedonis (dzimis 1935. gadā)
• 10. septembris — Džeina Vaimena (Jane Wyman), amerikāņu aktrise (dzimusi 1917. gadā)
• 15. septembris — Kolins Makrejs, britu rallija pilots (dzimis 1968. gadā)
• 23. septembris — Marsels Marso (Marcel Marceau), franču mīms (dzimis 1923. gadā)
• 30. septembris — Milans Jeličs (Milan Jelić), bosniešu politiķis (dzimis 1956. gadā)

Oktobris

• 7. oktobris — Noriks Abe (Norick Abe), japāņu motociklists (dzimis 1975. gadā)
• 16. oktobris:
  • Debora Kāra (Deborah Kerr), skotu aktrise (dzimusi 1921. gadā)
  • Toše Proeskis (Тоше Проески), maķedoniešu mūziķis (dzimis 1981. gadā)
• 26. oktobris — Arturs Kronbergs (Arthur Kornberg), ASV bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā)

Novembris

Nilss Līdholms

• 3. novembris — Aleksandrs Dedjuško (Александр Дедюшко), krievu kinoaktieris (dzimis 1962. gadā)
• 5. novembris — Nilss Līdholms (Nils Liedholm), zviedru futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā)
• 30. novembris — Īvls Knīvls (Evel Knievel), ASV kaskadieris (dzimis 1938. gadā)

Decembris

Bēnazīra Bhuto

• 5. decembris — Karlheincs Štokhauzens (Karlheinz Stockhausen), vācu komponists (dzimis 1938. gadā)
• 12. decembris — Aiks Tērners (Ike Turner), ASV mūziķis (dzimis 1931. gadā)
• 23. decembris — Oskars Pītersons (Oscar Peterson), kanādiešu mūziķis un komponists (dzimis 1925. gadā)
• 26. decembris — Ištvāns Šāndorfi (Sándorfi István), ungāru gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
• 27. decembris:
  • Bēnazīra Bhuto (Benazir Bhutto), Pakistānas politiķie (dzimusi 1953. gadā)
  • Ježijs Kavalerovičs (Jerzy Kawalerowicz), poļu kinorežisors un politiķis (dzimis 1922. gadā)

Nobela prēmijas

• Ekonomikā — Leonīds Hurvičs (Leonid Hurwicz), Ēriks Maskins (Eric Maskin) un Rodžers Maijersons (Roger Myerson)
• Fizikā — Albērs Fērs (Albert Fert) un Peters Grīnbergs (Peter Grünberg)
• Fizioloģijā vai medicīnā — Mario Kapeči (Mario Capecchi), Olivers Smitiss (Oliver Smithies) un Martins Evanss (Martin Evans)
• Ķīmijā — Gerhards Ertls (Gerhard Ertl)
• Literatūrā — Dorisa Lesinga (Doris Lessing)
• Miera prēmija — Els Gors (Albert Gore) un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

Kalendārs

Janvāris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Februāris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28	Marts P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Aprīlis P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Maijs P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Jūnijs P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Augusts P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Septembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Oktobris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Novembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Decembris P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31